Klimata pārmaiņas fokusā: COP30 sākas Brazīlijā — kritisks brīdis!

Klimata pārmaiņas fokusā: COP30 sākas Brazīlijā — kritisks brīdis!

Ja paskatās uz pašreizējām norisēm klimata aizsardzības jomā, ātri kļūst skaidrs: laiks ir būtisks! Deutschlandfunk ziņo, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir sasniegušas satraucošu rekordu — 53,2 miljardus tonnu CO2 ekvivalenta 2024. gadā. Tas vēlreiz parāda, ka steidzami nepieciešami efektīvi pasākumi.

Gaidāmajā COP30 globālajā klimata samits, kas sākas 10. novembrī Belemā, Brazīlijā, ir izvirzījis ambiciozu mērķi samazināt CO2 emisijas, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Tomēr tas būs sarežģīts uzdevums, jo saskaņā ar ANO Vides programmu (UNEP) līdz gadsimta beigām Zeme jau ir sasilusi par 2,8 grādiem pēc Celsija. Tas ir vairāk nekā satraucoši!

Emisijas īsumā

2024. gadā vidējā globālā sasilšana jau bija plus 1,55 grādi pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālajiem laikiem. Statistika norāda, ka lielākie emisiju radītāji, proti, Ķīna, ASV, Indija un ES, kopīgi ir atbildīgi par vairāk nekā 50 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ķīna viena pati 2024. gadā radīja lauvas daļu emisiju ar 15,5 miljardiem tonnu CO2 ekvivalentu, kam seko ASV un Indija.

Vācijā situācija ir nedaudz sarežģītāka. Neskatoties uz to, ka kopš 1990. gada ar emisijām saistītās vērtības ir samazinājušās par aptuveni 48%, Vācija joprojām ir lielākā emisiju radītāja ES. 2024. gadā CO2-EQ bija 649 miljoni tonnu, kas atbilst 1,27% no globālajām emisijām. Vācijas Klimata aizsardzības likumā noteiktais mērķis — 682 miljoni tonnu — tādējādi bija nedaudz zem mērķa, bet 2030. gada mērķis ir 438 miljoni tonnu.

Globālās emisiju nevienlīdzības

Vēl viens interesants punkts ir emisijas uz vienu iedzīvotāju, kas saskaņā ar Enerģētika un vadība 2021. gadā visā pasaulē bija aptuveni 4,7 tonnas CO2. Lielā atšķirība ir redzama attiecīgajos reģionos: amerikānis vienā gadā izdala tikpat daudz CO2-EQ, cik Kongo DR iedzīvotājs 30 gados. Lai gan Indija ir viszemākā no lielākajām emisijām ar emisijām uz vienu iedzīvotāju gandrīz trīs tonnas CO2-EQ gadā, Palau izceļas ar gandrīz 67 tonnām CO2-EQ gadā.

Īpaši biedējoši ir tas, ka bagātākie 10% pasaules iedzīvotāju rada gandrīz 50% no pasaules CO2 emisijām. Vācijā bagātākais 1% iedzīvotāju 2019. gadā vien emitēja 108,7 tonnas CO2-EQ — gandrīz 16 reizes vairāk nekā nabadzīgākā puse. Šī emisiju nevienlīdzība kopš 1980. gada ir strauji palielinājusies un parāda, ka izšķirošais ir nevis iedzīvotāju skaita pieaugums, bet gan mūsu dzīvesveids.

Klimata krīzes risinājumu nevar atdalīt no ekonomiskās varas jautājumiem. Šeit rodas jautājums, kā mēs varam risināt šīs problēmas. Koncentrēšanās uz emisiju samazināšanu un resursu atbildīgu pārvaldību ir nepieciešama, lai garantētu dzīvot vērtīgu nākotni.

Tāpēc mēs saskaramies ar izaicinājumu veikt savlaicīgus pasākumus mūsu planētas aizsardzībai. Katrs no mums var kaut ko mainīt. Mums jārīkojas kopā nākamo paaudžu labā, pirms nav par vēlu!