Klimata revolūcija: ICJ pasludina valstis par likumīgiem klimata aizbildņiem!

Klimata revolūcija: ICJ pasludina valstis par likumīgiem klimata aizbildņiem!

Pēdējo mēnešu klimata politikas lēmumi nerada šaubas, ka spiediens uz valdībām visā pasaulē pieaug. 2025. gada 23. jūlijā Starptautiskā tiesa (ICJ) revolucionārā atzinumā konstatēja, ka valstīm ir pienākums aktīvi rīkoties pret klimata pārmaiņām. Šis lēmums ir pieņemts pēc Klusā okeāna salu valstu plašās kampaņas, kuru vadīja Vanuatu, un tas tika aizsākts ar ANO Ģenerālās asamblejas 2023. gada marta Rezolūciju 77/276. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 valstis un organizācijas, padarot šo izteicienu par līdz šim visaptverošāko šāda veida izteicienu. taylorwessing.com ziņojumi.

Visi 15 ICJ tiesneši bija vienisprātis par saviem galvenajiem punktiem: cīņa pret klimata pārmaiņām nav tikai politisks ieteikums, bet gan juridisks pienākums starptautiskajās tiesībās. Papildus trim labi zināmajiem klimata līgumiem — UNFCCC, Kioto protokolam un Parīzes nolīgumam — arī citi starptautiskie likumi veido tiesisko regulējumu, kas uzliek valstīm pienākumu novērst būtisku kaitējumu videi.

Pienākumi un tiesības

Viens no galvenajiem Starptautiskās Tiesas atzinuma secinājumiem ir jaunu cilvēktiesību atzīšana: tiesības uz tīru un veselīgu vidi. Šīs tiesības ir ne tikai būtiskas attiecībā uz citām cilvēktiesībām, bet arī izceļ Parīzes nolīguma 1,5 grādu mērķi kā galveno mērķi. Turklāt valstīm ir jāpiemēro stingrs piesardzības standarts savās klimata jomās, ņemot vērā savas iespējas un pienākumus.

To, ka izaicinājums nav viegls, apstiprina arī nacionālo tiesu spriedumi Eiropā, piemēram, Nīderlandes Augstākā tiesa, kas aicināja līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 25%, vai Beļģijas tiesa, kas lika samazināt emisijas par 55% līdz 2030. gadam. Šīs tendences liecina, ka ICJ atbalsta plašu kustību, lai stiprinātu klimata saistības un korporatīvo atbildību.

Humanitārās problēmas Gazas joslā

It kā ar klimatiskajiem izaicinājumiem nepietiktu, ICJ nesen pieņēma lēmumu arī citā sensitīvā kontekstā. Viņš norādīja, ka Izraēlai kā okupācijas varai ir pienākums apmierināt Gazas joslas civiliedzīvotāju pamatvajadzības. Tas nozīmē, ka ir jāatbalsta humānās palīdzības piegāde, jo īpaši ar UNRWA starpniecību. Neskatoties uz vairākkārtējām apsūdzībām pret dažiem darbiniekiem, Izraēla nav pierādījusi, ka viņi ir saistīti ar teroristu organizāciju Hamas, saskaņā ar ICJ paziņojumiem, kā ziņo aljazeera.com.

ICJ vērtējums, ka badu nedrīkst izmantot kā karadarbības metodi, ir pašreizējās politiskās diskusijas centrā. Kamēr Izraēla izmanto humāno palīdzību kā līdzekli spiedienam pret Hamas, starptautiskā sabiedrība situāciju Gazas joslā uztver kā humanitāru katastrofu. Tas ilustrē situācijas sarežģītību, kurai ir ne tikai klimatiska, bet arī ļoti aktuāla ģeopolitiskā dimensija.

Rezumējot, ICJ pašreizējie lēmumi ietekmē gan klimata politiku, gan humanitāros principus. Valstu pieaugošajām saistībām klimata aizsardzības jomā var būt arī tālejošas sekas attiecībā uz fosilā kurināmā izmantošanu un korporatīvo atbildību. Laikā, kad globālie izaicinājumi ir cieši saistīti, mums kā kopienai ir svarīgi atrast risinājumus, kas vērsti gan uz cilvēkiem, gan uz dabu.